Olu ražošana

Dējējvistu augstā produktivitāte pieprasa optimālus vides apstākļus, kuros īpaša loma ir pareizai telpas temperatūrai gan ziemā, gan vasarā.

Apkārtējās vides temperatūrai ir ļoti būtiska ietekme uz putnu veselību, augšanu un noderīgumu. Dējējvistām apkārtējās vides temperatūra, kas veicina aktīvāku vielmaiņu, ir diapazonā no 13 ° C līdz 18 ° C. Šajā diapazonā, barības pārstrāde ir visoptimālākā. Turklāt apkārtējās vides temperatūrai ir nozīmīga ietekme uz ovulāciju - 6 ° C dējība samazinās par 50%, bet apstājas, kad apkārtējās vides temperatūra ir -4 ° C. Temperatūrā virs 20 ° C vistas dēj mazākas olas un ar plānāku čaulu. Temperatūrā virs 35 ° C strauji palielinās vistu bojāejas no pārkaršanas risks.

Temperatūras paaugstināšanās virs 25 ° C ar katru nākošo 1° C izraisa dējības pazemināšanos par 1,5%, bet temperatūrā virs 30 ° C strauji samazinās barības patēriņš un dējība. Dejība samazinās gan pārsniedzot temperatūras apakšējo, gan augšējo optimālo robežu. Pārkaršanas risks pastiprinās vasarā un rudenī, kas divas līdz trīs reizes palielina izdzertā ūdens daudzumu. Tā rezultātā pastiprinās vitamīnu un minerālvielu izvadīšana no organisma, kā arī samazinās antivielu daudzums, kas palielina putnu uzņēmību pret slimībām.

Temperatūrai augot virs 24 ° C pastiprinās pieaugušo putnu mirstība.

Cits svarīgs temperatūras kūtī aspekts ir tās stabilitāte. Mērījumi uzrādīja dējības samazināšanos no 48% līdz 40% palielinoties temperatūras amplitūdai kūtī starp dienu un nakti no 3 ° C līdz 6 ° C (mērījumi nakts optimālajai temperatūrai pazeminoties).

Vislielākā dējības samazināšanās rodas pie straujām temperatūras izmaiņām. Labi funkcionējoša dējējvistu saimniecība pirmām kārtām nozīmē telpas, kas labi sargā dzīvniekus no tiešas āra klimata ietekmes.

Siltumizolācijas materiālu pielietojumam vajadzētu pasargāt no temperatūras krišanas zemāk par 10 ° C, kad āra temperatūra ir zemāka par -15 ° C, taču arī sargāt no temperatūras virs 25 ° C iekštelpās rašanās, vasaras karstumu laikā. Šādā vidē putns visu no barības iegūto enerģiju izmanto olu ražošanai, un nevis ķermeņa temperatūras regulēšanai.