Zaļie intensīvie jumti

Thermano uz intensīvā jumta

Uz intensīvajiem jumtiem tiek izmantoti tipiski augi, tādi kā ziemcietes, krūmi un pat koki. Protams, šāda veida stādījumi prasa daudzas uzturēšanas darbības: apūdeņošanu, mēslošanu un standarta kopšanu tāpat kā parastie dārza augi.

Uz šāda veida jumtiem var veidot arī dārza arhitektūras elementus, tādēļ šāda veida zaļos jumtus (pretstatā ekstensīvajiem jumtiem) var izmantot atpūtas nolūkos.

Slāņu novietošanai intensīvajā zaļajā jumtā ir jānodrošina stabila augu nostiprināšanās, kas bieži (atkarībā no stādījumiem) var būt diezgan ievērojama, iekļaujot arī kokus un atbilstošu veģetāciju, kā arī jānodrošina lietusūdens, kuru veģetācijas slānis un sakņu sistēma neuzsūc un neuztur, pareiza novadīšana. Projektējot zaļos jumtus, tiek noteikts tāds parametrs kā „izplūdes koeficients”, lai noteiktu, kāda lietusūdens daļa nokļūst notekūdeņu sistēmā. Zaļajiem jumtiem, kuru slāņa biezums ir 10–15 cm, izplūdes koeficientam jāatbilst pamatnostādnēm 0,3. Tas nozīmē, ka 70% lietusūdens ir jāsaglabā veģetatīvajiem slāņiem.

Veģetācijas slānis nosaka substrāta izvēli augiem, tam jānodrošina augiem atbilstoši augšanas un veģetācijas apstākļi. Pamatnei jāatbilst tādiem parametriem kā organisko vielu saturs, stabilitāte, graudainība (frakcijas), ūdens caurlaidība, kā arī atbilstoša ūdens uzglabāšanas spēja.

Veģetācijas slāni no apakšas aizsargā filtrācijas slānis, kura funkcija ir (tāpat kā ekstensīvajiem jumtiem) nepieļaut veģetācijas slāņa smalkās frakcijas iekļūšanu drenāžā, kas varētu izraisīt drenāžas slāņa nosprostojumu. Drenāžas slāņa (drenāžas) funkcija ir neuzsūktā ūdens pārpalikuma novadīšana. Pareiza materiālu izvēle un šo slāņu mijiedarbība: atbilstoša ūdens caurlaidība veģetācijas slānī, filtrācijas un drenāžas slāņa caurlaidība nodrošina zaļo jumtu uzticamu funkcionēšanu, savukārt jebkuri trūkumi vai nolaidība būvniecībā var radīt nepieciešamību remontēt jumtu un no jauna veidot katru slāni.